No DSguru sadabūju Nintendo GameCube konsoli, kuras aizņemšanās mērķis sākotnēji bija Eternal Darkness paspēlēšana. Taču, saņemot konsoli, patīkami ieraudzīju maisiņā arī Resident Evil 0 un REmake jeb Resident Evil. Divas nespēlētas Resident Evil sērijas daļas, kuras nebiju cerējis tuvākajā laikā spēlēt, jo manā rīcībā ir tikai PS2, bet šīs spēles ir GC ekskluzīvi, kas man riebjas. Ekskluzivitāte kropļo patērētāja labsajūtu un tirgu. Tad nu GC iepazīšanu sāku ar RE0. Slēdzot klāt vadus, mazliet kretinējos par to, ka GC nav digital out porta jebšu nav optiskās izejas, kuru skaisti ievadīt mājas kinozāles D-In portā un baudīt 5.1 skaņas jaukumus. Taču priecēja vismaz tas, ka konsole mazliet izmanto Dolby ProLogic II standartu un caur parastu stereo signālu kairina arī aizmugurējos kanālus. Ne visai efektīvi, bet tomēr. Kaut kāda baidoša aktivitāte no neaizsargātas un neredzamas puses. Tieši tāpēc laba 5.1 skaņa ir būtiska Horror žanra sastāvdaļa.
Ko par pašu RE0 lai saka? Nācās uzreiz pamanīt, ka grafiskajā ziņā tā ir skaistākā no klasiskajā formātā ieturētajām RE daļām (salīdzinot ar PS2) un bija ārkārtīgi interesanti vērot sižeta attīstību, uzzinot kā Umbrella Inc. radās un attīstījās, un kā spēle noslēdzās ar 1. daļas savrupmājas mistiskuma parādīšanu, tā vien rosinot apetīti tūdaļ pat slēgt iekšā REmake un gūt jaunas baudas no it kā jau zināmā, taču pamatīgi mainītā.
Spēlēju kādas nedēļas ilgumā - pa stundiņām divām vakarā - un mana dāma vēroja, lai gan viņai ir neizturami bail no Horror žanra. Arī viņa atzinīgi novērtēja šo spēli, sevišķi jau vizuālo estētiku. Un jāatzīst, ka spēle izskatās sasodīti labi. „Pārāk labi”. Prieks acīm, kuru sniedz spēļu kubs, kurš īsti pat nav kubs. Un viņas spēja noskatīties RE0 (kas ir viena no biedējošākajām RE daļām) glīti atrāda manu nostāju pret RE sēriju – tas īsti nav Horror (žanriski ir, bet ar efektīgu baidīšanu RE sērija īsti nenodarbojas), bet gan Suspense Thriller ar gore elementiem. Tīkami bez gala ir spēlēt arī šādu Horror žanra inkarnāciju, jā, bet ne baisi. Un tas ir tas, kas raksturo šo sēriju. Sasodīti garda B gala (apspēlēto tēmu izpratnē) Horror žanra maltīte.
Interesanti bija arī saklausīt no pirmā RE aizgūtus skaņu celiņus un durvju/ durvju vēršanās dizainus, kā arī saskarties ar RE1 beigu sākumu RE0 noslēgumā, kad protagonisti nevēlas doties pētīt tālāk laboratoriju ieejas, jo tur neesot ko darīt. Hehe. Klasiski mīļās, inventāru teleportējošās inventāra kastītes šeit nebija – tā vietā gandrīz jebkuru priekšmetu varēja atstāt jebkurā telpā un vēlāk atnākt lietām pakaļ, šādi nodrošinot inventāra dinamiskumu, kas pēc būtības nedaudz atvieglo ārkārtīgi šauro protagonistu kabatu slogu, kuru vēl demokratizē divi vadāmie protagonisti. Kopā vieglāk – vairāk vietas un dažas puzles ir risināmas tikai un vienīgi pamīšus kontrolējot abus tēlus, vajadzīgajā brīdī pārslēdzoties.
Kas kretinēja vēl? GameCube kontrolieris – tāds mazliet kā kroplīgs un ar dauna sindromu sirgstošs family friendly politikas iemiesojums. Tas tā, par dizainu. Derīgs pārmetums ir D-pad virzienā metams. Tik tizlu D-pad sen nebiju lietojis. Visu laiku kursors/tēls lēkāja pa virzieniem, kurus nebiju domājs spiest. Kāpēc gan par piemēru nevarēja ņemt PlayStation DualShock D-pad nevainojamību? Tas man nav skaidrs. Tā vietā viens no cītīgākajiem problēmu sagādātājiem spēlē bija nevis zombiji un puzles, bet gan D-pada piedāvātais papildus grūtības līmenis.
Kopumā sasodīti cienījams RE sērijas pārstāvis ar atšķirīgām inventāra un bruņojuma perversijām, kādas bija ierastas šajā sērijā. Tīkami bija vēlreiz cīnīties ar zombijzombjiem (nevis parazītu vergiem), lietojot ne visai saprotamas Nintendo izvēles inkarnāciju – minidick formāta DVD diskus, ar kādiem barojas GameCube.
Savu odziņu vēl piešķir tāds kā pastrādāta nedarbiņa prieciņš – uz Nintendo (kompānija, kas sevi profilē kā family friendly spēļu kompānija, kurā Horror/Gore īsti nemājo) konsoles ir spēlējama kārtīga Survival Horror spēle ar dekapitēšanu, asins strūklu, locekļu atraušanas un citiem tīkamiem gore elementiem. Taisni vai rociņas trīc sajūsmā, iedomājoties, kā asinīm notraipīts Mario sēž polsterētā trako mājas istabiņas stūrītī, intensīvi murminot un šūpojoties sēdus, un kā Princess Peach viņu lamā : D
Stabils 8/10 un tagad kārta ir REmake kustināšanai.
Paldies Tev, DSguru!
Turklāt GC kontrolierim vēl tā oktagonālā limitējošā forma, kas, man domāt, ierobežo precizitāti. Un jā, šim kontroles "žanram" visatbilstošākais ir D-pad.
!
Redzēsim, cik man uzticami kalpos DualShock 3 (beidzot tiku pie current-gen konsoles, kam nevajadzētu nosvilt 
). Man vislabāk tomēr patīk X360 kontrolleris ērtuma ziņā, viss ir pareizajās vietās, bet GC pultij vienkārši ir īpaša vieta manā sirdī (ne jau burtiski).