Pats ļoti labi atceros šī projekta sākumu – apmēram ap to pašu laiku vispasaules dator- un videospēļu piekritēji kārtējo reizi ar kapļiem uzbruka Electronic Arts, nosodot to visos videospēļu nāves grēkos, ieslīgšanā pārmērīgā sīkvelizācijā (Maddenizācijā!) un, īpaši, patiešām oriģinālu, novatorisku projektu trūkumā. Situācija kļuva draudīga, un uz skatuves kāpa pats EA bossmans Džons Rikatillo ar tekstu „Oriģinālas spēles? Tās būt mums!”. Īpaši šim cēlajam nolūkam – jaunu un novatorisku projektu veidošana – tika izveidota ekskluzīva development studija EA Montreal, kuras sastāvā tikai pārbaudīti industrijas veterāni etc. Kā pirmais studijas projekts tika izziņots unikālais co-op šūteris „Army of TWO”, kurā spēlētāji cīnīsies divatā, plecu pie pleca, un vispār visa spēle būs balstīta ap un par divu spēlētāju savstarpēju mijiedarbību. Viss būtu labi, tikai spēle kaut kā aizkavējās – sākumā drusciņ, tad nedaudz un vēl mazliet, pa priekšu palaižot citus, varbūt ne tik skaļus, bet tomēr arī co-op censoņus, to pašu lielisko „Gears of War”, nopelniem trūcīgo co-op invalīdu „Kane & Lynch”, GRAW sēriju un citus. Long story short – pirmizrāde neizdevās.
All Hail Saddam!!! (citāts no spēles)
Sižeta centrā ir divi braši algotņi, nosvērtākais Rios un cigarešvīrs Salem, kuri tad pilda visus tos uzdevumus, ar kuriem „parastā” ASV armija netiek galā – Somālijā, Afganistānā, Irākā, Ķīnā... Sižets nesolījās būt kaut kas grandiozs, un viņš arī nav, drīzāk otrādi - maigi izsakoties, TĀ netaisa jau gadus trīs, bet varbūt pat piecus. Kā jau minēju biedriem irc kanālā – visvairāk viss notiekošais atgādina filmu „Hot Shots! Part Deux” (jā, to par „Rembo”), un tas nav kompliments. Ja vajadzētu aprakstīt vienā vārdā – tad tas būtu vārds „SIERS”, lielajiem burtiem.
Tas pats arī par personāžiem. Spēles gaitā ne vienu vien reizi atcerējos Metal Gear Solid sērijas varoņus – bet ne jau tapēc, ka spēļu starpā būtu kādas līdzības, nē, vienkārši tur (MGS) viņi visi ir tādi frīki, ka pat pēc tam, kad varoņu skaits iesoļo otrajā desmitā, katru atceries kā personību. Šeit varbūt tikai galvenos varoņus, jo tur bija vēl divi vai trīs vīri vienādos uzvalkos, un pat pēc 2 spēles iziešānām es tā īsti arī neiebraucu, kas tie tādi īsti bija un kas vispār notika. Viss tā saucamais „storijs” noteikti liekas ļoti kruts, ja esi vīriešu kārtas pusaudzis kaut kur starp 12 un 17 gadiem, un tikpat ļoti smieklīgs, ja esi nedaudz vecāks. Priecē vien tas, ka šo spēli reti kurš (es ceru) spēlēs dēļ sižeta.
(Tikai šajā spēlē spert pa dinamītu ir ne tikai droši, bet arī visai efektīvi!)
Bet kā tad solītais co-op? Unikālais geimplejs ekskluzīvi diviem cilvēkiem, kur uzticama biedra plecs būs vajadzīgs kā ēst?
Recenzijas nolūkos tika veikts drosmīgs un samērā apjomīgs eksperiments – spēle tika pievarēta sākumā ar mākslīgo idiotu (A.I.), un tad ar dzīvu pārinieku, un jāsaka godīgi: ja visi tekstā uzskaitītie mīnusi galvenokārt tika pamanīti pēc single-player iziešanas, tad pēc kopīgas iziešanas ar revolution.lv biedru karliku var sākties plusu uzskaitīšana. Tas gan jau labu laiku nav nekāds noslēpums (skat. pirmo paragrāfu un tur uzskaitītās spēles), bet, ja izstrādātāji kaut nedaudz pacenšas pie spēles online co-op režīma, tad uzvara, principā, ir kabatā, un tieši tā ir arī šeit – pelēkais un samērā vienveidīgais single-player acumirklī iemirdzas jaunās krāsās, kad cīņa notiek patiešām plecu pie pleca, ar visiem „Nu tak šauj pa viņu!!!”, „Stop, kur Tu velcies?!!!”, „AAA, piesedz mani!!” un (visbiežāk) „Ātri palīdzi saārstēt, mani atkal nošāva” pa wireless headset. Lieliski, bet, kā jau minēju, online co-op jau ir pārbaudīta vērtība, kuru izbojāt vajag ļoti pacensties.
Bet es tomēr atļaušos iespert arī pa to. Jautājums, kapēc pēc visa nereālā hype spēlē ir tik maz patiešām co-op momentu (online vai offline, tam vairs nav principiālas nozīmes)? Es pats varu iedomāties stipri vairāk, nekā ir realizēts spēlē – godīgi sakot, vienīgais, ko es atceros, ir bezgalīgā kopīgā durvju atvēršana, un tas, diemžēl, pat vairs nav joks. Jums ir bieža saskarsme ar durvīm, kuras var atvērt tikai divatā? Nekas, šajā spēlē jums būs saskarsme tikai ar tādām... Turpinājumā – vairāk badass co-op momentus, lūdzu, ja pašiem nekas prāta nenāk, tad var kaut vai forumos apskatīties, kur fani spļaudās.
Vienīgā patiešām novatoriskā fīča, kuru EA Montreal pacentās pielikt no sevis, ir Aggro sistēma. Īsumā tā vienkārši sabalansē ienaidnieku uzmanību starp abiem karotājiem – jo vairāk tu bliez no kāda stroķa, met granātas un vispār uzvedies kā antisociāls elements, jo vairāk piepildās tava Aggro līknes puse. Attiecīgi ienaidnieki fokusējas tieši uz tevi, dodot otram spēlētājam iespēju netraucēti pielavīties tiem no citas puses. Izklausās un pat spēlē tiek paskaidrots sarežģītāk, nekā tas īstenībā ir – domāju, ka šī vienkāršā, bet prātīgā ideja varētu droši pārceļot arī uz citām co-op spēlēm.
(Vecais joks par "aizmirstu ieslēgtu plīti" izrādījās, ka nemaz nav joks)
Tīri tehniskas lietas
Izskatās spēle tā, kā izskatās būtībā lielākā daļa spēļu, kuras izstrādātas divām platformām – Xbox360 un PlayStation 3. Pie plusiem jāatzīmē lieliskos personāžu modeļus – viens, lieliskos ieroču modeļus – divi, samērā patīkamo apgaismojumu – trīs, un tas laikam arī viss. Specefekti (sprādzieni, dūmi utt.) ir visai pavirši nostrādāti, neatkarībā no platformas, līmeņu arhitektūra pati par sevi varbūt arī tīri tā neko, taču visas tās arābu pilsētas jau aknās sēž, bet paši līmenīši ir visai maziņi – citreiz liekas, ka esi apmaldījies trīs priedēs, kad uz vienu līmeņa galu ir jālien caur pagrabu, lai pēc tam atpakaļ rāptos pa to pašu ēku jumtiem.
Cover mehānika ir pilnībā aizgūta no „Gears of War” ar visu ātro pieslīdēšanu pie slēpņa, blindfire utt., bet, tāpat kā „Resident Evil 4” kamera, tas pat vairs nav jauns geimpleja elements, bet industrijas standarts – vai nu tā, vai nu nekā. Par cik 95% spēles laika nāksies pavadīt iznīcinot tūkstošus (burtiski) ar demokrātijas ienaidniekiem, cover sistēmu tomēr nāksies apgūt kā nākas.
Vēl spēlei ir pavisam parasts multiplayer – deathmatch 2 pret 2, bet viņš ir, pirmkārt, nedaudz jokains pēc savas būtības un manāmi piekabināts klāt „lai būtu”, un otrkārt EA jau ir anonsējusi patch – tas tā, par tā ātrdarbību. Līdz patch iznākšanai principā sarunas par šo tēmu varētu arī beigt.
(Sava biedra nepārtraukta piesmiešana ir neatņemama spēles sastāvdaļa)
Pa pusei paveikts uzdevums
Augstāk ir daudz ūdens saliets, tapēc šeit būs īsais kopsavilkums. Visi, kas sapņoja bliezt neliešus ar pimpotu zelta AK-47 – tā diena ir klāt, spēle ir jāgrābj ciet nekavējoties. Ja patīk trešās personas action, co-op un kur ir nopietni par ieročiem, karu, armiju, algotņiem, badass večiem un to, "kā mēs divatā viņiem visiem saziepējām” (pie tam no tādu cilvēku skatpunkta, kuri rokās turējuši varbūt tikai lightgun no NES, bet armiju redzējuši pa Discovery), tad spēle ir viennozīmīgs must have!
Bet, ja patīk vairāk padomāt par to, ko dari – tad, visdrīzāk, padomāt vispirms vajadzētu par šīs spēles pirkšanu.
6.5/10 par single-player spēli,
7,5/10 par online co-op.
Ps. spoiler!
Pps. spoiler-II
