God Of War Chains Of Olympus (PSP) ir klāt un ir gatavs šķaidīt persiešus, dažnedažādas mitoloģiskas būtnes un visu pārējo, kas pagadās pa ceļam, atrodoties tavās rokās, braucot mikriņā uz veikalu, kur pirksi vēl šīs spēles piecas kopijas.
Šoreiz notikumi risinās pirms pirmā God Of War (PS2), kur kara dievs Arejs jau ir “izglābis” Kratos no nāves un piešķīris viņam ugunsķēžzoben spēku jeb verga statusu. Kratos, pagātnes murgu mocīts, pilda Olimpa kalna pavēles, cerēdams, ka kāds no dieviem viņu atpestīs no viņa murgiem. Ievads spēlē norisinās Attikā, kur Kratos aizstāv pilsētu no persiešiem un viņu milzīgo Bazilisku, tad strauji pārslēdzas uz: Kratos sapinies pa vidu Ļaunie dievi vs Labie dievi mega cīņā sižetu , principā aizmirstot par persiešiem. Lai nu kā, šoreiz uzsvars uz to, ka Kratosam arī sāp sirds, jo nav jau aršana dzīvot ar iededzinātām ķēdēm rokās, pietam, pagulēt ar īsti nevar, jo rādās asiņainie murgi, tomēr tas viss viņam neļaus apstāties un viņš tic, ka tiks vaļā no sava lāsta, aizsargājot pasauli un pildot Olimpa gribu. Stāsts spraigi tiek pasniegts gan 3D, gan 2D stilā un ir diezgan saistošs, ņemot vērā kā tiek iepīta grieķu mitoloģija. Priecē arī, ka spēle nav vienkārši par Kratosa kaut kādiem tur brutālajiem piedzīvojumiem, bet gan viss ir pa taisno saistīts ar kopējo sižetu, kas tiks noslēgts ar trešo daļu uz PS3.
GoW OoC spēlējas gluži tāpat kā iepriekšējās daļas, parsvarā spārdot pretiniekus ar brutāliem kombo, lēkājot un kāpelējot pa klintīm, šad tad (parasti lai attaisītu durvis) pa kādai vienkāršai mīklai, tiekam iepazīstināti ar jaunu ieroci un jaunām maģijām un, protams, zīmīgās cīņas ar Bosiem, kurās neizpaliek Context-sensitive/Quick Time Event momenti, kad spēlētajam filmiņu laikā jāspiež pa kādai pogai kas rādās uz ekrāna, lai turpinātu nežēlīgo izrēķināšanos ar upuri vai arī lai turpinātu seksa scēnu ar vientuļajām, kailajām dvīņu māsām persiešu gūstā. Tāda šī spēle ir vienmēr bijusi, manuprāt garšīga recepte, lūdzu nemainiet to.
PSP L2, R2 pogu un otra analog kloķa trūkums ir piespiedis izstrādātājus izdomāt jaunu pogu izkārtojumu priekš PSP versijas, iepriekš izvairijāmies no uzbrukumiem (lēkāt uz sāniem) ar labo analog stick, tagad turam augšējos shiftus (L, R) un spiežam virzienu uz kuru gribam lekt, kā arī maģijas tiek lietotas turot R pogu un nospiežot kādu no face buttons. Man, godīgi sakot, šī shēma patīk vēl labāk par origīnālo DualShock izkārtojumu, tai patiesi nav nekādu fundamentālu trūkumu un to arī nav grūti lietot. Grafiski spēle neatpaliek no PS2, animācijas nav apgraizītas, tekstūras ir asas, poligonu skaits nekož acīs, apgaismojums ir vietā, bieži vien paveras milzīgas un satriecošas ainavas, kur Kratos kļūst par maziņu mirstīgo dažu pikseļu izmērā, tas viss pateicoties tam, ka spēle izmanto fiksētu kameru kā jau līdz šim God Of War spēlēs. Visas balsis un dialogi ir ierunāti, mūzikas spraigais skanējums piešķir spēlei attiecīgo atmosfēru, taj pašā laikā pieturoties pie klasiskajiem motīviem (iesaku ar austiņām spēlēt), nu ko tur daudz, ja esat spēlējuši PS2 versijas, tad ziniet par ko ir runa. Šī spēle tehniski ir liels sasniegums uz pārnēsājamas spēļu konsoles.
Ir jabūt diezgan piekasīgam cilvēkam vai/un žanra nīdējam, lai atrastu šajā spēlē trūkumus, tomēr atļaušos pieminēt, ka Chains Of Olympus neieviesa jaunus spēlēšanas elementus, viss ir tā pat kā iepriekš (tas jau nav obligāti slikti). Vēl spēle nav pārāk gara, ejot uz normal man spēles iziešana prasija ap sešām stundām, nu nav ļoti daudz, bet bonusā dod papildus atveramas making of filmas, kostīmus utml.
Ņemot vērā uz kādas platformas spēlējam, nedomāju, ka ir redzēts kas iespaidīgāks.
Redzu: 10 (grafika)
Dzirdu: 9.5 (skaņa)
Bakstu: 9.5 (gameplay)
Plauktam: 7.9 (vērtība)
Kopā: 9.2 (Arej! Es nopirkšu tavu spēli!)
